Kārpas - piesakām tām karu

Kārpas ir papilomas vīrusa izraisīti ādas veidojumi, kas līdz zināmam brīdim ir labdabīgi, taču mūsu labsajūtai un komfortam kārpas ļoti bieži ir traucējošas, skaidro dermatoloģe, Ulmaņu privātklīnikas vadošā speciāliste, Džuljeta Ulmane, piebilstot, ka nereti gados jauni cilvēki jauc dzimumzīmes ar kārpām. Dzimumzīmes ir ādas pigmenta veidojumi, bet kārpas ir pacelti, apaļīgi, nelīdzeni, ar zvīņu kārtu vai melniem punktiem klāti infekciozi izaugumi pelēkā vai ādas krāsā un tipiskākās to parādīšanās vietas ir plaukstas, elkoņi, pirksti un to starpas, pēdas, āda ap nagiem – vietas, kur mūsu ādai pastāv lielāka varbūtība ar skrambu, nobrāzumu vai sīku brūču palīdzību tikt bojātai. Kārpu skaits var būt ļoti dažāds. Ar kārpām visbiežāk inficējas bērni, gados jauni cilvēki un pieaugušie ar novājinātu imūnsistēmu, kuru organisms ir piesārņots ar toksīniem un kuriem ir traucēta vairogdziedzera darbība. Salīdzinoši retos gadījumos kārpas var pāriet pašas no sevis, tomēr cilvēkiem ar imūnsistēmas problēmām kārpas var izplatīties vēl un vēl, kļūstot par hronisku vainu. Ar kārpām cilvēki visbiežāk inficējas tieša kontakta ceļā. Pašas par sevi kārpas neko ļaunu cilvēka organismam nedara, bet pastāv reāla iespēja inficēt apkārtējos un to estētiskais izskats var radīt psiholoģisku diskomfortu. Ja jums ir parādījusies kārpa, nevajadzētu vilcināties, bet uzreiz vērsties pie sava ģimenes ārsta vai dermatologa, lai saprastu, kāpēc šāda mīksto audu pataloģija izveidojusies un kāds varētu būt visefektīgākais ārstēšanās veids. Eksistē apmēram 77 dažādi kārpu veidi, kuri atšķiras gan pēc sava anatomiskā novietojuma, gan pēc izskata un nekaitīguma pakāpes, saka daktere Ulmane.

 

Visizplatītākās ir parastās kārpas un plakanās kārpas, sauktas arī par jauniešu kārpām.

Parastās kārpas biežāk sastopamas uz rokām un pirkstiem, uz elkoņiem, pēdām – vietās, kur iespējama lielāka inficēšanās varbūtība. Stipri traucējošas ir pēdu kārpas, ko nereti jauc ar varžacīm. Pēdām jānotur viss ķermeņa svars, taču, ja uz tām ir kārpa, kas nereti aug uz iekšu, sāpes ir traucējošas un neizturamas. Arī pēc šādas kārpas likvidēšanas, cilvēkam staigājot, sajūtas vēl ilgu laiku ir nepatīkamas, teic dermatoloģe. Lielas neērtības rada kārpas naga valnīša maliņā vai zem naga, no šīm kārpām atbrīvoties ir grūtāk. Plakanās kārpas ir plānas, tās ir ādas krāsā vai iesārtas, visbiežāk veidojas uz sejas, arī delnu virspusē. „Nereti nākas atbildēt uz jautājumu: kāda atšķirība ir starp tā sauktajām vecuma kārpām un ādas veidojumiem, ar ko bieži sirgst gados jauni cilvēki?

Vecuma kārpas ir labdabīgi veidojumi, kuriem bieži nav saistības ar vīrusa infekciju. Tā ir tā saucamās keratomas, kas saistītas ar to, ka vecumā āda nenolobās tik ātri kā jauniem cilvēkiem. Savukārt gados jauniem cilvēkiem kārpas ir vīrusa izraisīta infekcija,” skaidro daktere Ulmane.

 

Inficēšanās iespēja ir ļoti vienkārša
Ar karpām cilvēki inficējas tiešu kontaktu ceļā: no cilvēka – cilvēkam: sasveicinoties, ņemot rokās naudu, ar inficētu cilvēku lietojot kopīgus priekšmetus un apavus, apmeklējot kopējas dušas, baseinus, pirtis, sporta centrus. Bērniem, kuriem piemīt nelāgs paradums grauzt nagus, arī pastāv risks iedzīvoties kārpās ap muti vai nagu rajonā. Īpaši liela inficēšanās varbūtība pastāv, regulāri un atkārtoti kontaktējoties ar cilvēku, kuram ir kārpas. Ja jūsu ādai ir kāds neliels, varbūt pat nepamanāms mikroskopisks bojājums, šī mazā skramba vai pušumiņš ir kā vārti vīrusa infekcijai, pa kuru tā iekļūs jūsu organismā, brīdina mediķe. Tālākais jau ir atkarīgs no imunitātes. Ja inficēšanās notiek, tas nozīmē, ka jūsējā imūnsistēma ir novājināta. Ja ādai ir laba aizsargbarjera un organismam stipra imunitāte, inficēšanās parasti nenotiek. Vēl dr. Ulmane uzsver, ka ar kārpām, kas patiesībā ir vīrusu izraisīta infekcija, katrs cilvēks var inficēties jebkurā vecumā.

Īpašas profilakses cīņai ar kārpām nav. Jāievēro tikai daži vienkārši likumi: ģimenes locekļiem nevajag izmantot kopīgus dvieļus, apmeklējot baseinus, pirtis, kopējās dušas vai citas koplietošanas vietas, lietot gumijas čībiņas. Tiem, kurus kārpas jau apsēdušas, vajadzētu saprast, ka apmeklēt publiskas vietas, kamēr kārpas nav izārstētas vai izzudušas, nebūtu ieteicams, jo šādi cilvēki ir reāli infekcijas pārnēsātāji.

 

Kārpas var ignorēt, bet tikai līdz brīdim, kad tās sāk radīt traucējošu psiholoģisku diskomfortu un sāpes, atgādina dermatoloģe. Reizēm cilvēki kārpas cenšas knibināt vai pat pašrocīgi ādas sabiezējuma sakni izraut. Taču jāatceras, ka āda tiek labi apasiņota un jebkuras traumēšanas rezultātā kārpas sakne iesniedzas vēl dziļāk, tādēļ reizēm kārpas pat savairojas. Ja noņem tikai kārpas virsējo slāni, tā ātri vien ataug vēl lielāka. Lai no kārpas atbrīvotos pilnībā, jāsaprot: tas iespējams tikai tad, ja reizē ar redzamo izauguma daļu likvidē un iznīcina arī kārpas skartos audus, jo tad bojā ies arī ādas veidojuma izraisītājs – vīruss. Nereti pacientiem, kuriem speciālisti kosmētiskajos vai dermatoloģijas kabinetos kārpas noņem, tās pēc kāda laika parādās atkal. Iemesli divi – iespējams, kārpu sakne audos bijusi ļoti dziļi un nav pilnībā izņemta vai arī ārstēšanās kurss nav bijis pietiekami ilgstošs.

Daktere atgādina – vienmēr, uzsākot cīņu ar kārpām, ir jāizvērtē, kāpēc šīs nelūgtās viešņas uz ādas ir parādījušās. Kārpu rašanās ir signāls tam, ka cilvēka organisms ir piesārņots ar dažāda veida toksīniem vai traucēta vairogdziedzera darbība. Lai kādu metodi izvēlēsies pielietot kārpu likvidēšanai, izzini arī sava organisma kopējo veselības stāvokli, īpašu uzmanību pievēršot aknām, nierēm, žultspūslim un noteikti stiprini savu imunitāti.  

 

Daktere Ulmane teic – kārpu ārstēšana ir atkarīga no to veida, par sev atbilstošāko varēsi uzzināt konsultējoties ar savu ārstu. Tāda metode, kā piemēram kārpu lāzerķirurģija, iespējama tikai dermatoloģiskajos kabinetos. Savukārt mājas apstākļos var veikt krioterapiju, jeb piesaldēšanu, vai arī izmantot kārpu zīmuli-gēlu, kura iedarbība balstīta uz tradicionālo skābes metodi. Vissvarīgākais nosacījums veiksmīgai kārpu terapijai ir savlaicīga un atkārtota procedūra!

 

„Ja, neskatoties uz pūliņiem, kārpas metas un metas, ieteicams ne tikai nodarboties ar to likvidēšanu, bet veikt rūpīgus izmeklējumus pie ģimenes ārsta, jo ir tādi vīrusu slimību gadījumi, kuru rezultātā kārpu invāzija kļūst grūti kontrolējama un tās parādās netipiskās vietās. Šādi gadījumi gan ir ļoti reti, taču pastāv un liecina par asinsrades orgānu slimībām vai ļaundabīgiem audzējiem. Dažkārt kārpas ir visiem ģimenes locekļiem, un cilvēki maldīgi domā, ka jaunu kārpu rašanās ir iedzimta. Nē, kārpas nav iedzimta lieta, šajā gadījumā visticamāk – regulāri savstarpēji kontakti un higiēnas trūkums,” pārliecināta daktere Ulmane.