espati.lv
Meklēt
DEPRESIJA – pazīmes, cēloņi, risinājumi

DEPRESIJA – pazīmes, cēloņi, risinājumi

Autors: Līva Cimmermane
Foto: bigstockphoto.com
2010 gada 23.septembris

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Statistikas dati liecina, ka sievietes ar depresiju slimo gandrīz divas reizes biežāk kā vīrieši, taču palielināts risks ar to saslimt kaut vienu reizi mūžā ir gandrīz 10% iedzīvotāju. Pasaules pieredze rāda, ka aptuveni 44% visu iedzīvotāju ir saskārušies ar depresiju vieglā vai smagākā formā, šis skaitlis ir ievērojams, pat biedējošs. Bet kā depresiju atšķirt no vienkārši slikta garastāvokļa? Un kā to atpazīt, lai laikus meklētu palīdzību?

Kā saka psihiatre un psihoterapeite Inese Vanaga: „Sliktais un labais garastāvoklis savas saknes slēpj smadzenēs. Mēs varam tikai to papildināt vai apslāpēt. Nevis sliktais laiks, kas redzams ārā pa logu, bet mūsu pašu domāšana ir tas galvenais un īstais, kas ietekmē mūsu ikdienu. Viegli teikt – dzīvosim pozitīvi, domāsim labas domas – reizēm tas vienkārši nav iespējams. Te būtu jāsaka, ka katram laika gaitā izveidojas kāda sava īpašā formula kā saglabāt labu garastāvokli, uzkrāt pozitīvo enerģiju un justies labi. Taču sliktais garastāvoklis nav nekāds monstrs, no kura jābēg, tā ir normāla parādība ikviena cilvēka dzīvē, ja vien... ja vien tas nepārvēršas par apātiju un neatņemamu ikdienas sastavdaļu.” Tie cilvēki, kuri biežāk ir labā noskaņojumā, atšķiras ar kādu būtisku psihes komponentu no tiem, kuriem pārsvarā ir nelāgs garastāvoklis, īgns noskaņojums. Optimisti atšķiras ar skatu uz dzīvi un apziņu, ka paši spēj ietekmēt notiekošo, ar apziņu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu un, ka pēc melnā vienmēr nāk baltais. Cilvēks, kurš nepārtraukti moca sevi ar domām, ka ar viņu nekad nekas labs nenotiek, ka viss paliek aizvien sliktāk, ka labuma pasaulē palicis pavisam maz, nekad nespēs tā pa īstam izjust labu garastāvokli un dzīs sevi tieši depresijas nagos. Pesimisms esot "bezpalīdzīgo metafizika," kā uzskata Berlīnes mediju speciālists Norberts Bolcs. Viņš norāda, ka vairums cilvēku pārāk daudz dzīvo saskaņā ar noteikumiem, cenšoties atbilst pastāvošajām normām un priekšstatiem. "Ja tās nepiepildās, labais garastāvoklis pačib kā nebijis," saka zinātnieks. Viņš tāpēc mudina cilvēkus būt atvērtākiem, brīvākiem.

Kā sliktu noskaņojumu atšķirt no depresijas?
Ja vari atcerēties kaut vienu reizi, kad pēdējās nedēļas laikā esi no sirds smējusies, visticamāk, ka depresija nav kļuvusi par tavu sabiedroto ikdienas gaitās. Šad un tad ir novērojams slikts garastāvoklis, kad šķiet, ka neko negribas, ka nekas nespēj iepriecināt, šķiet, ka uz galvas ir uzlikts milzīgs smagums, ko grūti panest, taču tas viss pāriet un seju atkal rotā smaids, sirdī parādās prieks. Tad skumjas, tad prieks – kā ikvienam no mums. Nomāktība ir tikai skumjš noskaņojums, bet depresija ir psihisks stāvoklis, simptomu komplekss – gan skumjas, gan nomāktība, gan drūmums, gan uztraukums, pat stress.
No sliktām emocijām nav iespējams izvairīties, ja arī tas nepārtraukti izdotos, būtu vien pašapmāns, visu slikto norokot dziļi dvēseles dzīlēs, glabājot sevī.
Bet kā depresiju nesajaukt ar vienkārši sliktu noskaņojumu? Kā saka Inese Vanaga: „Svarīgi ir noskaidrot, cik ilgi cilvēks izjūt psiholoģisku diskomfortu. Nevar būt tā, ka šodien cilvēkam ir depresija, rīt vairs nav, bet parīt atkal ir. Depresijas diagnostiskajos kritērijos skaidri ir teikts – lai diagnosticētu depresiju, tās pazīmēm ir jābūt novērotām vismaz divas nedēļas.” Garastavokļa svārstības cilvēkam ir raksturīgas un biežas, un parasti pats cilvēks ar tām lieliski tiek galā. Īsta depresija izpaužas kā nopietnas garastāvokļa pārmaiņas, kas var ilgt pat vairākas nedēļas. „Depresija ir garastāvokļa pasliktināšanās ar izteiktu kustību un garīgas aktivitātes zudumu, nomāktību un interešu trūkumu, kas ilgst vismaz divas nedēļas”, skaidro ārste.

Iemesls var būt meklējams pagatnē
Lai gan parasti šķiet, ka slimība ir uzbrukusi pēkšņi, to var veicināt ne vien esošā situācija, bet arī, piemēram, dziļi psihē apspiests kāds bērnības pārdzīvojums (fiziski sodi, nesaskaņas vai pat vardarbība). Depresija var rasties arī kādu izteiktu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā. Tuvinieki it kā saprot tās iemeslu un atzīst, ka depresijai ir pamats, tomēr nereti cilvēka psihisko reakciju izpausmes nav samērīgas ar paša notikuma smagumu un ilgumu. Depresija var būt kā sekas kādai slimībai, piemēram, audzējam, kā arī depresijai var pat nebūt kāds redzams ārējs cēlonis, bet cilvēks jūtas izteikti nomākts, nelaimīgs, ar gausām kustībām un domāšanu. Smagas depresijas izprovocē neharmoniskas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem – strīdi ar draugiem, vecākiem vai konflikti darba vietā. Iespējama arī vientulības depresija, kas pārņem, piemēram, pēc tuva cilvēka nāves, sāk šķist, ka esi viens, nevienam citam nevajadzīgs. „Kad biju maza meitene, ļoti bieži mājās dzīvoju viena. Atnācu no skolas un līdz pat vakaram biju viena, jo vecāki strādāja līdz vēlam vakaram. Ar laiku sāku justies viena, vientuļa, nevienam nevajadzīga. Arī, kad paaugos ik pa laikam mani pārņēma šāda veida sajūtas, bet es jau biju iemācījusies ar tam tikt galā. Taču pēc ilglaicīgu attiecību iziršanas, man iestājās tāds stāvoklis, ka pat pagulēt nespēju, strādāt ne tik. Kad aizgāju pie ārsta – tika konstatēta depresija. Lietoju zāles, nu jau šķiet, ka sliktākais ir garām,” stāsta Alise (32).

Depresija – kā atpazīt?
Ja esi depresijā, tev var būt tikai viena (jā, pat viena vien!), vairākas vai pat visas no talāk minētajām pazīmēm. Pazīmju daudzums un intensitāte atkarīgi no depresijas dziļuma – tā ir viegla, vidēji smaga vai smaga.
Ilgstoši un nemainīgi nomākts garastāvoklis;
Pilnībā izgaisis prieks;
Zudušas visas intereses un hobiji;
Bieži trūkst enerģijas;
Pārņēmis gausums – gan kustībās, gan domās. Gausuma vietā var izpausties drudžaina rosīšanās, taču enerģija ātri izsīkst;
Grūtības koncentrēties;
Apetītes un miega traucējumi;
Bieži moka mazvērtības kompleksi vai vainas izjūta;
Viss šķiet slikti – nākotne briesmīga;
Mokoša iekšējā trauksme, dažnedažādas bailes;
Grūtības kontaktēties ar citiem cilvēkiem un/vai strādāt;
Dzīves jēgas zudums;
Domas par pašnāvību;
Dažādi lēkmjveida veselības traucējumi: piemēram, sāpes galvā, vēderā vai sirdī, caureja vai aizcietējumi;
Seja – bez mīmikas, kā sastingusi maska. Acu, lūpu kaktiņi uz leju, runas veids lēns, bez spontanitātes.

Inese Vanaga stāsta: „Depresiju ir iespējams atpazīt tikai klīniski – pacients tiek iztaujāts un tiek nopietni izvērtēts viņa vispārējais stāvoklis. Tas gan nenozīmē, ka var iztikt bez jebkādiem izmeklējumiem, tikai ar pārrunām, jo lielākoties depresijas slimniekiem sūdzību ir ļoti daudz un visai dažādas – sāpes, sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un vēl vesela rinda dažādu simptomu. Tiesa gan nereti tas kavē depresijas diagnosticēšanu, jo tiek veikti vispusīgi izmeklējumi.” Ir tā saucamās endogēnās depresijas, kas rodas bioķīmisku pārmaiņu rezultātā, kas nozīmē, ka ir traucēta serotonīna uzsūkšanās organismā. Serotonīns ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, miega un sāpju jūtības noteicējiem organismā. Serotonīnu no īpašām uzturvielām producē smadzenes un nervu sistēma. Šādi traucejumi ir redzami, var tikt nodoti no paaudzes paaudzē. Šādos gadījumos depresija var sākties bez acīm redzama iemesla.
Biežāk gan depresijas pamats ir psiholoģisks. Par piemēru speciālisti parasti min attiecības, kurās viens no cilvekiem dzīvo sakostiem zobiem, pilnībā aizmirsis par sevi. Agresija krājas, līdz vēršas pret pašu – sākas depresija.
Pēcdzemdību depresija ir daļēji bioķīmiskas dabas – straujas hormonu svārstības – daļēji psiholoģisku iemeslu dēļ – piemēram, netiec galā ar jauno dzīvi un, nesaņēmusi palīdzību, nonāc emocionālā un fiziskā izsīkumā.

Kā ārstē depresiju?
Kā stāsta psihoterapeite, psihiatre Inese Vanaga: „Depresija ir samērā viegli izprotama slimība, taču tās ārstēšana ļoti sarežģīta. Turklāt, ja pacients laikus nevēršas pēc palīdzības, tā var izzust pati no sevis, kas, protams, ir labākais, bet diemžēl retākais variants, vai arī krietni saasināties. Jāņem vērā, ka depresijas sākuma stadijā pastāv lielāka terapijas metožu izvēle.” Terapija ir atbilstīga depresijas izpausmju smagumam. Vieglos gadījumos varbūt pietiks ar ģimenes ārsta sapratni, atbalstu, psihoterapeita konsultāciju, bet, ja slimības izpausmes ir smagākas, tad noteikti vajadzīga psihiatra konsultācija un pat medikamentoza ārstēšana, kas var ilgt pat divus gadus. „Depresija ir bioķīmiski smadzeņu traucējumi, un tos nav iespējams novērst ar tautas līdzekļiem, tādēļ tās ārstēšana galvenokārt balstās uz medikamentiem. No medikamentiem nebūt nevajadzētu baidīties. Pēdējā laikā tiek atklātas arvien labākas zāles, kas neizraisa blakusparādības. Taču izšķirošā nozīme ārstēšanā ir pacienta ģimenes atbalstam,” skaidro ārste.

Aizdzen depresiju!
Daži padomi, ko darīt, lai nesaskartos ar šo slimību, lai tiktu ar to galā un palīdzētu sev!

Izmanto gaismu! Līdzīgi kā daudzi dzīvnieki, arī mes reizēm labprāt dotos lielajā ziemas guļā. Tā kā tas ir neiespējami, mūs pārņem nogurums, nespēks. Gada tumšajos mēnešos, kad arī depresija piedzīvo lielāko uzplaiksnījumu, tiecies pēc lielākas gaismas porcijas. Uzmundrinošu gaismas devu vari gūt solārijā (tikai nedrīkst pārspīlēt, lai nenodarītu pāri veselībai ar UV stariem), taču tikpat svarīgi pēc iespējas vairāk laika pavadīt labi apgaismotās telpās vai, ja iespējams, dienas laikā ārā. 

Priecē sevi ar kustībam! Kustoties asinīs izdalās endorfīni – baudas un labsajūtas vielas. Tāpēc pēc iespējas vairāk ikdiena izmanto dabiskos antidepresantus – vingrošanu, pastaigas un citus fiziskos vingrinājumus.

Aizmirsti par ikdienas problēmām! Ja dienā bijuši pārdzīvojumi un nepatīkamas situācijas, vakarā tās nepārstāsti citiem un centies par tām nedomāt, jo nomācošās domas tevi padarīs vēl nelaimīgāku. Protams, no problēmām nekur neaizbēgsi, bet labāk vakarā atrodi kādu patīkamu nodarbi un problēmas apdomā nākamajā dienā, kad par tām vairs tik ļoti neuztrauksies.

Izbaudi ūdeni! ūdens lieliski spēj atbrīvot no stresa, noņemt sasprindzinājumu. ūdens aerobika, pirtis un ūdens masāžas dos tev jaunu sparu. Taču ar to vēl nav gana. Slikta garastāvokļa mazināšanai, ūdens jālieto arī iekšķīgi, kas ikdienā būtu jāizdzer vismaz 1,5 – 3 litri. Tas ne tikai palīdzēs pret sliktu garastāvokli, bet arī saglabās veselību, uzlabos nieru darbību un kontrolēs ķermeņa svaru. Stresu mazina arī citronmelisas un piparmētru tējas.



Vesels kā rutks. Norūdīts (arhīvs)

5 ieteikumi kā uzlabot ATMIŅU

Stress darbā

Mātes izjūtu izkopšana

Brīvais darba laiks bojā attiecības?



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com
> Komentēt

Saulesstars (viesis), 2010 gada 23.septembris, 12:45

Šodien šis raksts neizklausās nekas draudīgs, bet ja būtu izlasījusi to vakardien - liktos, ka tā ir mana realitāte :).

Ziņot par nekorektu komentāru
Trotuārs (viesis), 2010 gada 23.septembris, 13:16

Nu kur tik garu rakstu internetā?:( Pa vidam jau šķiet, ka par daudz. Turklāt atkal nekā jauna:( Šitas apbēdina un velk uz depresiju:)

Ziņot par nekorektu komentāru
Inga (viesis), 2010 gada 23.septembris, 13:23

Teorētiski jau protams depresija ir sevis pašas dzīšana stūrī, bet praktiski dažkārt reāli ir tā, ka rokas nolaižas, un viss viss šķiet apkārt nepārvarams un slikti. Nezinu, vai tā ir depresija, bet tāds stāvoklis pat nedēļām ilgi man ir pazīstams. Vai tad jāiet pie ārsta?

Ziņot par nekorektu komentāru
Sintija (viesis), 2010 gada 23.septembris, 13:51

Man tomēr šķiet, ka depresija ir izlaidība. Vienkārši ir jāsaņemas. Cilvēkam jāprot ar sevi tikt galā un nav ko āluties tādām vājībām kā sevis žēlošana un dzīves apraudāšana.

Ziņot par nekorektu komentāru
Renāte (viesis), 2010 gada 23.septembris, 13:58

Jāā. Raksts tāds apjomīgs gan. Bet es gribēju par antidepresantu "nevainīgumu" pateikt, ka nav vis viņi tik nevainīgi. Veidojas no tiem atkarība. Iespējams, ka ne fizioloģiska, bet psiholoģiska gan. Mana mamma kopš pirms 5 gadiem sāka ik pa ļaikam dzert, tā tagad, tikko kāds kreņķis, viņa skrien pie psihiatra un tā uzreiz izraksta. Un mamma tik dzer - lai viss labi. Ļoti neiesaku šajā pasākumā iepīties. Kaut kā jāpacešas pārvarēt tā depresija cietiem līdzekļiem bez antidepresantiem.

Ziņot par nekorektu komentāru
1  2  3  4  5  6  7  8  9  10  


kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna