Pirmajā mirklī daudziem izlasot vārdu „celiakija” rodas jautājums, kas tas vispār ir? Arī mediķi tikai salīdzinoši nesen sākuši izkristalizēt šo slimību starp citām, tai līdzīgām. Taču, kas ar šo slimību saskārušies paši vai tā ir kādam tuvam cilvēkam, zina, ko tas nozīmē. Ja vien slimība ir konstatēta pareizi un tiek ievērota speciāla diēta, problēma ir risināma, bet par visu pēc kārtas.
Ātri noskaidrosim, ko nozīmē visi šie svešvārdi, lai varētu ķerties pie pašas būtības. Tātad celiakija ir hroniska gremošanas sistēmas disfunkcija un glutēna nepanesamība. Glutēns ir proteīnu maisījums graudaugos (lipeklis). Ēdienkartē to izmanto dabiskajā formā (graudi – piemēram, kvieši un rudzi, maizes cepšanai), gan arī kā piedevu ēdienu ražošanas procesos, jo glutēns ir laba saistviela. Vienkāršiem vārdiem sakot, celiakija ir slimība, kas izpaužas kā zarnu iekaisums, uzturā lietojot glutēnu saturošus produktus. Zarnu imūnās sistēmas limfocīti, nepareizas darbības rezultātā, vēršas pret graudos esošo glutēnu, tādā veidā veicinot zarnu bārkstiņu atrofiju.
Slimības pazīmes
Lielākā problēma ir šo slimību diagnosticēt, jo simptomi ir gaužām parasti un tos var sajaukt ar pārēšanos vai saindēšanos. Izteiktākā iezīme, tie nepazudīs, ja netiks uzsākta pareiza uztura lietošana.
Celiakijai raksturīga caureja, piepūties vēders, straujš svara zudums. Raksturīga arī dzelzs un kalcija nepietiekama uzsūkšanās, jo zarnas gļotādas ir bojātas slimības rezultātā un neveic savas funkcijas. Bieži novērojams hronisks nogurums, kas ir loģiski izskaidrojams - organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, tāpēc ka netiek uzsūktas barības vielas. Īsāk sakot tu paēd, bet negūsti no tā spēku, resursi neatjaunojas. Pieaugušiem slimniekiem nereti konstatēta mazasinība, kas arī varētu norādīt par celiakijas blakus esamību.
No vēstures līdz tagadnei
Lai gan ar šo slimību cilvēki bija pazīstami jau pirms vairākiem gadu simteņiem, būtiski pētījumi un atklājumi nākuši tikai pēdējo 15 gadu laikā. Celiakija ir ģenētiska, un raksturota kā visplašāk izplatītā no iedzimtības slimībām. Izteikta Eiropas valstīs. Ja 1950. gadā vidēji ar celiakiju bija slims viens no astoņiem tūkstošiem, tad tagad šis skaits ir vidēji viens saslimušais uz diviem simtiem.
To var atklāt cilvēkam jebkurā vecumā. Bieži vien pieaugušajiem slimība noris pašiem nemanot. Bērniem un jauniešiem tā var izpausties spēcīgāk – ar sliktu dūšu, vēdera krampjiem. Viss atkarīgs no tā, cik smagā formā tā ir. Smagākajos gadījumos nav ieteicams celiakijas slimniekam griezt savu ēdienu ar nazi ar kuru iepriekš griezta maize. Pat tik niecīgs glutēna daudzums var izraisīt spēcīgas sāpes.
Pagaidām vēl nav noteikts, kāpēc slimība mēdz parādīties jau gados esošiem cilvēkiem, ja bērnībā nav bijušas nekāds sūdzības. Cilvēku, kuri slimo ar celiakiju, ir daudz, taču lielākajai daļai tā nav konstatēta. Tāpēc, ka sūdzības ir minimālas, smaguma sajūtai vēderā un gremošanas traucējumiem mūsdienās nepievērš tik lielu nozīmi. Paši cilvēki, šādus simptomus skaidro ar neregulārajiem ēšanas paradumiem.
Arita 32 gadi, celiakija atklāta pirms nepilna gada
„Pirmā reakcija bija neticība, jo biju dzirdējusi, ka tāda slimība ir bērniem nevis pieaugušiem cilvēkiem. Dakteris uzrakstīja produktus, no kuriem ikdienā būtu jāizvairās. Radās sajūta, ka nav ko ēst... Taču pēc dabas esmu uzņēmīga. Tā kā to uzzināju maijā, un priekšā bija visa vasara ar dārzeņiem un augļiem, nolēmu mēģināt. Radikāli izmainīju savus ēšanas paradumus, un izrādās, ka badā nebija jādzīvo. Rudens pusē, kad visi slimoja, konstatēju, ka jūtos stiprāka un uzlabojusies arī imunitāte. Šad tad gan nogrēkoju, visbiežāk lietojot zāles un uztura bagātinātājus, jo tie bez glutēna reti sastopami. Visgrūtāk bija iestāstīt tuviniekiem, ka mani skārusi šāda slimība, nevis atkal māžojos ar īpatnēju notievēšanas paņēmienu.”
Kristiāna 39 gadi, mamma divām meitām, kurām ir celiakija
„Celiakija – tā nav slimība, bet dzīvesveids. Mājās atteikšanās no miltiem un pārējiem glutēnu saturošiem produktiem nebija grūta. Daudz lietojam speciāli nopērkamos produktus, plaši tie pieejami lielveikalos. Arī pati gatavoju kūkas, cepumus, maizi, no speciālajiem miltiem. Ģimenē vairs to neizjūtam, visi esam pārgājuši uz šiem ēdieniem. Sarežģītākais sākas skolā vai ciemos. Meitenēm gribas tās bulciņas, kūkas. Lielākoties sabiedriskajās ēstuvēs, skolas ēdnīcā visur liek klāt miltus – mērcēs, kotletēs.
Vecākajai meitai sākumā nevarēja diagnosticēt, kas tā par slimību. Tomēr no visiem iespējamajiem variantiem, ko izteica ārsti, esmu priecīga, ka tas nebija kas ļaunāks. Otrai meitai jau uzreiz pārbaudījām, jo zinājām, ka tā ir iedzimta slimība. ”
Ko darīt?
Ārsti rekomendē pārbaudīties visai ģimenei, ja atklāta slimība kādam ģimenes loceklim.
Pie ģimenes ārsta celiakiju noteikt nav iespējams, taču pavisam vienkārši un precīzi to var izdarīt laboratoriski. Sākumā jānodod asins analīze, lai tiktu noteiktas antivielas. Tad jāveic endoskopija jeb tautā sauktā „kobras” rīšana. Pārbaudes laikā no divpadsmit pirkstu zarnas tiek paņemti audu paraugi. Lai apstiprinātu izvirzīto diagnozi – celiakija, pārbaude jāveic atkārtoti pēc pāris mēnešiem, kuru laikā ievērota stingra bezglutēna diēta. Ja diētas laikā zarnu stāvoklis ir uzlabojies, diagnoze ir pareiza.
Diemžēl šo slimību izārstēt nav iespējams. Tomēr regulāri lietojot produktus, kuri nesatur glutēnu un sekojot līdzi savai ēdienkartei visas dzīves garumā, jutīsies labi un komfortabli
Ēdienkartes maiņa, lai būtu vesela
Lai ierobežotu slimību, ir pilnībā jāatsakās no miltu izstrādājumiem, citiem glutēnu saturošiem produktiem un tiem, kuru pagatavošanā tie izmantoti. Kā arī būtu jāpārskata sava ēdienkarte un jāievieš jaunas vēsmas.
Rūpīgi lasi etiķetes un būsi pārsteigta, cik daudzos produktos ir glutēns. Ražotāji to liek klāt pat krējumam, kečupam, šokolādes konfektēm un tur, kur loģiski tam nebūtu jābūt. Arī daudzu medikamentu, tablešu pagatavošanā to izmanto. Jāsecina, ka dažos gadījumos glutēns nav minēts uz etiķetes, kaut sastāvā ir lietots. Tāpēc jābūt uzmanīgām un jāpievērš pastiprināta uzmanība visam, kas liek domāt par miltu un glutēna klātbūtni.
Latvijas lielveikalos ir speciāli plaukti bezglutēna pārtikas precēm. Tur sastopami gan bezglutēna cepumi, maize un daudz kas cits. Uz iepakojuma parasti ir norādīts, "nesatur glutēnu", ”gluten - free” vai tml. Šos produktus iespējams iegādāties arī aptiekās vai interneta veikalos, atliek vien rūpīgāk pameklēt. Protams, cenas ziņā tas ir dārgāk.
Ja ģimenē kādam ir bezglutēna diēta, bieži nemanot arī visi pārējie ģimenes locekļi pāriet uz šo diētu. Kā apgalvo ārsti, tas nav sliktākais risinājums, jo tas nozīmē, ka uzturā vairāk tiek lietoti augļi, dārzeņi, olas, piena produkti, zivis un gaļa. Un atteikšanās no bulciņām un pīrādziņiem nebūt nav tas sliktākais risinājums.
Saistītie raksti
Bezglutēna ēdienu receptes
