Ginekologa apmeklē-jums - turpmāk obligāts?

Izrādās – jā! Jau sākot ar 2009. gadu, visām sievietēm, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu, ik pa trim gadiem centralizēti  pa pastu tiks izsūtīti uzaicinājumi  apmeklēt ginekologu.  Šādas vēstules saņemsim līdz pat 67 gadu vecumam. Kāpēc? Tas, ka ginekologs būtu jāapmeklē regulāri, jau zināms (jautājums gan, cik daudzas no mums to ievēro), taču – kāpēc šādi jauninājumi?

Atbilde ir dzemdes kakla vēzis – no tā mirst arvien vairāk jaunu sieviešu. Saslimšana bieži vien tiek diagnosticēta par vēlu, un tas notiek tikai tāpēc, ka sieviete regulāri nav apmeklējusi ginekologu, kurš šo problēmu laikus pamanītu un noteiktu ārstēšanu.

Diemžēl statistika liecina, ka saslimstība ar dzemdes kakla vēzi arvien pieaug.
Kā lielākos riska faktorus šai saslimšanai ginekologi min smēķēšanu, neaizsargātu dzimumaktu (ar aizsardzību šeit tiek domātas barjermetodes; ja lieto kontraceptīvās tabletes, tās nebūt neaizsargā pret cilvēka papilomas vīrusu, kas ir viens no galvenajiem dzemdes kakla vēža izraisītājiem), bieža partneru maiņu un pārmērīgu alkohola lietošanu.

Protams, izvairīšanās no riskiem negarantē aizsardzību pret šo slimību. Tāpēc, lai saslimstību mazinātu vai pat novērstu, nu jau arī Latvijā pakāpeniski tiks ieviesta dzemdes kakla vēža skrīninga (atsijājošās diagnostikas) programma. Turpmāk mēs visas reizi trīs gados varēsim doties pie ginekologa  veikt analīzes, kas ļautu laikus atklāt izmainītās šūnas un sākt attiecīgu un efektīvu ārstēšanu. 

Ārzemēs šāda prakse ir jau sen un arī rezultāti ir iepriecinoši.  Latvijā konkrētajām analīzēm maksa netiks piemērota, tādēļ, ja izvēlēsies tās veikt valsts iestādē, nauda nebūs jāizdod. Protams, ja apmeklē privātārstu, tad gan jārēķinās ar samaksu par vizīti.


Vai nevar vakcinēties?
Pēdējā laikā daudz dzirdēts par vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi, un varētu šķist – kāpēc gan šāda programma un piesardzība, ja var vakcinēties?

Ārsti pret to ir skeptiski – protams, medikaments sola  nodrošināt pilnīgu aizsardzību. Taču garantijas nav. Pirmkārt, pat ja sievietei dzīvē ir bijušas tikai vienas dzimumattiecības, pastāv iespēja, ka viņa inficējusies ar cilvēka papilomas vīrusu. No pagātnes vakcīna nevar aizsargāt.  Otrkārt, šī vakcīna ir nesena, un pētījumi par tās efektivitāti tiek veikti tikai pēdējos piecus gadus. Un, pat ja tā būtu ļoti uzticama, ne visas varētu to atļauties, jo šis prieks nebūt nav lēts.  Tāpēc vienīgā līdz galam drošā metode, kā sevi pasargāt, ir regulāras pārbaudes.


Kas jāzina, dodoties uz apskati
Ginekoloģiskā apskate un analīzes var nebūt efektīvas, ja nebūsi tām gatava.  Tāpēc ārsti pirms apmeklējuma lūdz ievērot dažus  būtiskus nosacījumus.
•    Zini savu menstruālo ciklu, jo ārsts noteikti jautās, kad bijusi pēdējā menstruācija. Atbildē tiek sagaidīta diena, datums, kad tā sākās (!), nevis beidzās.
•    Piecas dienas pirms un pēc menstruācijas ir nepiemērotas analīzes ņemšanai – rezultāti var būt maldinoši.
•    Analīzes var neizdoties, ja 48 stundu laikā pirms apskates lietoti vaginālie medikamenti vai lubrikants, tāpat pirms apskates nevajadzētu nodarboties ar seksu.
•    Pēc ginekoloģiskām manipulācijām (aborts u. c.) un dzemdībām analīzes nevajadzētu veikt 1–2  mēnešus.

Protams, iemesls apmeklēt ginekologu nav tikai vēža draudi.  Ārsts tāpat būtu jāapmeklē reizi gadā, ja nav sūdzību. Diemžēl, kā  rūgti smej paši ginekologi, parasti sievietes ārstu apmeklē divu iemeslu dēļ –   kad vēlas bērniņu vai – tieši otrādi – to negrib. Pārējā laikā par to vienkārši aizmirstas.

Speciālisti uzsver – tiklīdz rodas sūdzības, ārsts jāapmeklē, negaidot, kamēr  tās pāries.  Ir reizes, kad ķermenis sūta signālus, ko nevajadzētu un nedrīkstētu ignorēt. Tāpēc, ja parādās kāds no šiem simptomiem:
•    ļoti spēcīga asiņošana mēnešreižu laikā;
•    asiņošana, kas ilgst vairāk par desmit dienām;
•    asiņošana cikla vidū, ja tai nav redzama iemesla (piemēram, kontracepcijas tablešu maiņa u. c.);
•    asiņošana pēc dzimumattiecībām;
•    stipras sāpes vēdera lejasdaļā,
noteikti pēc iespējas drīzāk jāapmeklē ginekologs!
Jāatceras arī, ka parastās ginekoloģiskās apskates laikā netiks konstatētas seksuāli transmisīvās slimības, tāpēc, ja ir aizdomas, par to jāsaka ārstam, kurš tad izdarīs papildu analīzes, lai STS varētu diagnosticēt.


Nobeigumam
Tātad, mīļās dāmas, turpmāk, ja sekosim uzaicinājumiem un sagatavojušās ieradīsimies uz apskatēm, varam būt daudzmaz drošas, ka dzemdes kakla vēzis neskars ne mūs, ne mūsu ģimenes. Iepriecinoša ziņa, vai ne? Turklāt šī programma mūs motivēs biežāk un regulārāk apmeklēt ārstu, līdz ar to varēsim būt pārliecinātas arī par savu krūšu stāvokli un vispārējo reproduktīvo veselību. 

Un, ja mēs vēl vairāk uzmanības pievērtu savam ķermenim un apmeklētu ārstu, tiklīdz parādās sūdzības, tad jau vispār vairs nebūtu par ko uztraukties!

Kā saka ārsti – mirt no dzemdes kakla vēža  21. gadsimtā ir pagalam muļķīgi, jo dzemdes kakls ir vieta, ko var apskatīt un saslimšanu laikus diagnosticēt. Un dzemdes kakla atsijājošās diagnostikas programma ir nopietns solis pretim skaistākai nākotnei.

Raksts tapis sadarbībā ar Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju